2021. gada 29. janvāris

Bezglutēna citronu tarte ar meringu!

Čau, čau!
Kopš dators un fotokamera pārādījās mūsmājās, man ir paticis bildēt kāda ēdiena pagatavošanas procesu un parādīt to plašākai auditorijai. Bērnībā publicēju spokos, bet, kopš man pašai ir savs blogs, kur dalos ar sev būtīskām lietām, es to daru šeit. Dažas citas receptes manā blogā var atrast zem tēmtura "Receptes", bet diezgan lielu daļu esmu padarījusi lasītājiem neredzamu, jo šobrīd uzskatu, ka tās receptes nav tik lieliskas kā sākotnēji šķita.

Runājot par kūkām un kūciņām - savā dzīvē esmu cepusi dažādas kūkas, kēksus un cepumiņus, un varu teikt, ka man ir sava veida (maza, maziņa, mazmazītiņa) pieredze šajā. Rosīšanās pa virtuvi un konditorejas izstrādājumu gatavošana ir sava veida dziļo pārdomu process, kas pēcāk man rada gan lielu gandarījumu, gan izteiktu nogurumu. Man ļoti patīk pagatavot ko saldu, kas pēc tam iepriecinās citus. Nevarētu teikt, ka man diži sanāktu improvizēt uz kūku gatavošanu, jo ir arī sanākusi kāda katastrofa, bet man patīk eksperimentēt ar citām receptēm, lai tās pielāgotu un izveidotu savu īsto.

Tā kā vienam ģimenes loceklim ir glutēna nepanesība, nebija divu domu, kad domāju kādu tarti veidot - bezglutēna. Glutēna tarti nevar ēst viens, bet bezglutēna var ēst visi! Sākotnēji excel tabulā apkopoju 9 publiski pieejamas citronu tartes receptes, lai saprastu, kas tiem 9 lācīšiem vēderā. 

Citrontarte man asociējas ar kaut ko vieglu, bet kad tur tiek salikti 300g sviesta, 300g cukura un 300ml saldā krējuma, nemaz tik "viegli" tas beigās nemaz nav, tādēļ pieķēros pie eksperimenta - vai tiešām saldais krējums un daaaudz cukura citrontartē ir nepieciešami?  

Apkopojot 9 receptes, sapratu, ka cepšu divas kūkas no diviem dažādiem miltiem, vienai kūkas pamatnei izmantoju "Doves farm" plain white flour (bezglutēna), jo tie tiek pasniegti kā vienkārši parastie baltie milti (kādus visticamāk es izmantotu, ja gatavotu glutēna versiju), otrai pamatnei - iedvesmojoties no gardedis.lv receptes - izvēlējos izmantot mandeļu miltus, bet sajaucu tos 50/50 ar rīsu miltiem, jo mani ne īsti uzrunā mandeļu miltu raupjais malums. Abiem miltu maisījumiem pievienoju ksantāna sveķus, lai mīkla nav tik irdena un turās kopā. Pēc pagatvošanas - parastie baltie milti deva tādu sausas un trauslas smilšu mīklas rezultātu, nevarēja kūkas gabaliņu noturēt rokās, jo sadrupa, bet otrs miltu maisījums deva to rezultātu, kuru gaidīju. 

Viedojot pildījumu, man svarīgi bija saprast, vai tiešām vajag saldo krējumu, jo citās receptēs tas nav nemaz iekļauts, citās ir. Abām kūkām citronu krēmu taisīju līdzīgi, bet vienu ar saldo krējumu, vienu bez - gala rezultātā masa, kura bija ar saldo krējumu, nesarecēja tik labi, kā to darīja masa bez, kā arī, masa ar saldo krējumu nebija tik citronīga, tādēļ - bez saldā krējuma kūkai būs būt.

Un tad, kad pēc divu kūku izcepšanas es sapratu, ka saldo krējumu un cukura kalnus var arī nelikt, tiku pie savas lieliskās bezglutēna citrontartes receptes, kuru izmantoju trešajai kūkai. Tad nu lūk, recepte priekš 26cm tartes formas! (Kuru viegli pārvērst arī bezlaktozes versijā)

2021. gada 21. janvāris

Kā ir strādāt par pārdevēju?

Čau, čau!
Varbūt daži no maniem lasītājiem jau zina, ka nepilnus divus gadus strādāju apģērbu veikalā par pārdevēju-konsultantu. Pēdējā laikā man ir tādas on-off sajūtas attiecībā uz darbu, jo brīdī, kad visi knifiņi ir uzzināti, un darbības kā pantiņu varētu nosaukt arī pamostoties naktī, nav nedz izaicinājumu, nedz degsmes. Tomēr, nezūdoša paliek pateicība par iespēju strādāt, kā arī, izaicinājumi reizi pa reizei atrodas šā vai tā. Šobrīd, koronavīrusa dēļ, darbs ir apstājies, valsts parūpējas par dīkstāves izmaksu, tādēļ es varu beeeidzot piesēsties pie bloga, lai apkopotu iemeslus, kādēļ uzskatu, ka darbu pārdevēja-konsultanta amatā vajadzētu pamēģināt ikvienam. 

Es izlēmu meklēt darbu 2019. gada martā, kad sapratu, ka studijas (fizmatos) mani vairs neaizrauj un kontroldarbiem nespēju pienācīgi sagatvoties, lai vienkārši neliktu sev justies vainīgai, ka tā vietā sēžu mājās un bumbulēju. Aizgāju uz darba interviju, kas, kā izrādījās, bija veiksmīga, un pāris dienas vēlāk jau devos parakstīt līgumu. Sākumā strādāju tikai savās brīvajās dienās (piektdiena, sestdiena, svētdiena), bet vēlāk sapratu, ka varu apvienot darbu arī pēc universitātes. Un tā iesākās mana pirmā darba pieredze un ceļš uz patstāvību.

Šī raksta ideja man ienāca prātā jau pirmajā darba mēnesī, jo uzreiz sapratu, ka, lai gan darbs vispār, vispār nav prestižs, no tā var iegūt daudz vairāk kā tikai "ierakstu CV".

2021. gada 7. janvāris

Par mazām un mazākām krīzēm, jeb, raksts, kuram bija lemts izkāpt no draftiem.

Čau, čau! Pirms diviem gadiem iesāku šo rakstu, būdama vēl svaiga pirmkursniecīte ar kārtīgu kultūršoku par to, kā lietas notiek "pieaugušo dzīvē". Šodien izlēmu šo rakstu turpināt un pabeigt, jo sākums mani ļoti uzrunā - tas ir kā ielūkoties kādam rakstītā vēstulē.

//////09.11.2018
Es jau vairs neatceros, kad būtu publicējusi pēdējo pārdomu rakstu; rakstīto ar visu sirdi un dvēseli. Es jau miglaini atceros arī pēdējo, pēdējo rakstu, bet vismaz tas ticis uzrakstīts šajā gadā.
Tomēr, ja nu kāds vēl nezināja, esmu absolvējusi vidusskolu, no skolnieces titula ātri pārtapu par studenti, neilgi pēc studiju uzsākšanas kļuvu pilngadīga, noliku tiesības un tagad saskāros ar to, ko reizēm mēdz definēt ar "pieaugušo dzīvi". Tādēļ vēlos pārdomāt to, par ko mani neviens ne reizi nepabrīdināja, vai arī es gluži vienkārši neklausījos.

Laikam jau jāsāk ar to pārmaiņu posma pašu sākumu - augstskolas izvēle vistiešākajā veidā nosaka, kādu nākotni tu vēlies (vismaz tuvāko 3-6 gadu nākotni). Un to jau vajadzētu sākt pārdomāt un apdomāt krietni agrāk kā divpadsmitās klases beigās. Es par to domāju daudz, un tieši pēdējā vidusskolas gadā centos sevi iztēloties gandrīz jebkurā profesijā, kuras apguve kaut cik atbilda manām vēlmēm un spējām. (Jo loģiski, ja fizikā esmu apaļa nulle, nedošos mācīties par inžinieri). Un tā, caur ārsta, ekonomista, diplomāta, jurista un citām profesijām, es nonācu pie matemātiķa. Laikam to dzīvi tik grūtu es tuvākajā nākotnē vēlos.

2020. gada 20. augusts

Menstruālā piltuve - must have!

Sveiki, mīļie!
Vasarā, esot prom Latgales pusē, meklēju iedvesmu rakstīt. Rakstīt par to, kas man rūp, ar ko es vēlos dalīties. Un tā aktuālākā tēma ir - atkritumu mazināšana, zero waste dzīvesveida piekopšana, par kuru vēlos runāt daudz un dikti. Tādēļ izlēmu veidot rakstu sēriju par sev aktuālām zero waste tēmām. Un šoreiz, par nebijuši intīmu tēmu - mēnešreizēm.

Man šķiet, mums katrai ir radījusi paniku mēnešreižu atkritumu izmešana esot pie kāda ciemos, kur labierīcības nav aprīkotas ar atkritumu grozu. (Varbūt tā ir tikai mana problēma) Tomēr, mensrtuālā piltuve atļauj aiz sevis neatstāt ne kripatiņu atkritumu nedz ciemos, nedz pašas mājās, nedz kādā pārgājienā.

2020. gada 6. februāris

Visbiežāk lietotie produkti gada griezumā | Tukšinieki 2019

Sveiki, mīļie!
Sākotnēji vēlos apsveikt ar 2020. gadu! Jau kā mēnesi esam iekāpuši citā desmitgadē. Gandrīz septiņi gadi no desmitgades aizritējuši, esot šī bloga autorei, bet man vēljoprojām reizēm šķiet, ka esmu tā pati 7. klases skolniee, kura tikai tikko sākusi dalīties ar savu viedokli. Viena lieta gan man ir palikusi  nemainīgi mīļa cauri laikiem - dalīties ar viedokli par dažādiem skaistumkopšanas produktiem. Nemainīgs ir arī mans uzskats, ka vislabāk spēs ieteikt tuvi draugi vai radinieki, jo viņiem par reklāmu nemaksā. Tad nu es, kā jūsu tuva draudzene, labprāt dalos ar iespaidiem, ko guvu pērn, lietojot visus zemāk minētos produktus.
Jāatgādina gan, ka, ja viena prece man var šķist lieliska, citam tā var nederēt, tādēļ lielākais uzsvars paliek uz to, kas man kā ne-jutīgu zobu, ne-sausas miesas, plānu, blaugznainu matu, sausu roku, kombinētas, ar tieksmi uz dehidrēšanos, sejas ādas īpašniecei patika...un nepatika! :)
Mutes higiēna.
Gada sākumā pamēģināju Colgate pastu, optiski balinošo daļiņu dēļ. Efekts bija bildēs, kad tika bildēts ar zipspuldzi, bet pati pasta man šķita pāāārāk stipra, koncentrēta, bija sajūta, ka izdedzina muti.

2019. gada 22. jūnijs

Chapter 7 | LIFE UPDATE

Sveiki, mīļie!
Jau pirms diviem mēnešiem man vajadzēja likt galdā kūku un pacelt burbuļojoša dzirkstošā vīna pildītas glāzes par skaisti aizvadītiem sešiem gadiem virtuālajā pasaulē zem vārda "blogere". Jā, pirmos trīs gadus es tā patiesi darīju(tiesa gan, dzirkstošā vīna un kūkas vietā bija tikai labs noskaņojums un uzsišana sev pa plecu), bet pēdējos trīs, diemžēl, es šeit esmu vēl retāk kā lietus tuksnesī.

Es gan negrasos stāstīt hronoloģiskā secībā par lietām, kas ap mani vijās šos trīs, gandrīz "prombūtnes" gadus, bet uzskaitīt tās dažas lietas, kuras esmu sapratusi un pielietoju ikdienā. Varbūt kāda ir atsaucoties uz iepriekšējiem rakstiem, cita ir nākusi jauna, bet es ticu, ka tās ir radījušas mani garā un prātā stiprāku kā iepriekš.

2018. gada 27. decembris

Visbiežāk lietotie produkti gada griezumā | Tukšinieki 2018

Čau, čau!
Gandrīz paskrējis gads kopš mana pirmspēdējā ieraksta blogā. Bet labi, ka pirmspēdējā, nevis pēdējā. Jau labu laiku sevi nevaru dēvēt par beauty blogeri (kaut gan nekad īsti neesmu tam atbildusi), tomēr man sirdī ir neliels prieciņš, ka atkal ir vēlme rakstīt par produktiem,  kurus reāli varētu ieteikt. Jo parasti pēc citu ieteikumiem un atsauksmēm ir vieglāk uzdrīkstēties pamēģināt ko jaunu... es domāju tieši skaistumlietu ziņā.
Šodien skaistumlietas citā rakursā - visu gadu cītīgi kolekcionēju (a.k.a. veidoju savu istabu par mini noliktavu) savu ikdienā lietojamo produktu iepakojumus. No vienas puses baigi čābīgi, jo visu gadu istabas stūrī stāv maiss ar tukšiniekiem, no otras - ir interesanti redzēt, cik daudz ikdienas produktu es izlietoju. Un vispār, redzot to lielo atkritumu maisu, ir nedaudz skumji, ka neesmu vēl uzdrošinājusies uzsākt zero waste dzīvesveidu, būtu noderīgi. 

Ja protu skaitīt (neņemiet vērā, ka studēju matemātiku, jo galvas rēķini man uhh kā nepatīk) - 37 iepakojumi no īpaši atlasītu produktu kategorijām - ķermeņa, matu, sejas un zobu kopšanai ikdienā (!)

2018. gada 6. oktobris

5 iecienītākie lūpu balzāmi

Čau, čau!
Sveiciens rudens pilnbriedā, kas atnes daudz vēja, lietus un aukstuma. Problēmas ar lūpu sprēgāšanu  man ir bijušas jau kopš es sevi atceros, tādēļ visu cauru gadu vienmēr cenšos kabatā turēt kādu lūpu mitrinātāju. Mūsdienu pasaule piedāvā katram gadalaikam savu - vasarai ar saules aisargfiltru(SPF),  ziemai/rudenim, kas pasargā no vēja un aukstuma, tomēr, manuprāt, trumpis aprakts konstantā mitrināšanā, tāpēc gluži nepievēršu uzmanību solījumiem, bet gan rezultātam. Jo kurš gan nevēlas mīkstas, maigas lūpiņas.


Šo daudzo gadu laikā esmu izmēģinājusi ļooti daudz un dažādu firmu lūpu balzāmus, krēmus, sviestus un ziedes un varbūt tieši tā iemesla dēļ nekad nespēju izlietot tos līdz galam, kā arī tie ir katrā mājas istabā, somā, jakas kabatā. Tomēr esmu atlasījusi piecus lūpu balzāmus, kurus labprātāk iemetu somiņā pirms došanās prom.

2017. gada 31. decembris

7 debijas 2017. gadā

Čau, čau!
Katrā gada nogalē ir vēlme atskatīties uz aizvadīto gadu. Sākot ar notikumiem, kas pagriezuši dzīvi kājām gaisā, beidzot ar atziņām, kuras gūtas pēc rūgtām kļūdām. Bet labi jau vien ir, ka ir no kā mācīties. (Vislabāk jau mācīties no citu kļūdām, nevis savām...bet pašam jāapraujas kaut kad ar ir) Tad nu lūk, izdomāju pastāstīt par 7 notikumiem, kādus vēl nekad iepriekš nebiju piedzīvojusi - tā teikt - pirmā reize, pirmā pieredze, debija.

Photo: Matas Petronis
1) Piedalījos EYP
Kas arī mainīja manu dzīvi par vismaz 150 grādiem. (ja ne visiem 180) Īsumā - piedalījos Eiropas Jauniešu parlamenta (EYP) reģionālajās sesijās gan Latvijā, gan Lietuvā. Tas ir 3 dienu ilgs piedzīvojums, kura laikā ir jāizsaka savs viedoklis pēc iespējas vairāk. Tiek risinātas dažādas, ar Eiropu saistītas, problēmas, un šie risinājumi ir jāoponē, veidojot debati, jeb tādu brutālu strīdu. Lieliska iespēja satikt jaunus un līdzīgi domājošus cilvēkus gan no Latvijas, gan citām EU valstīm, veidot kontaktu ar viņiem, izteikt savas domas...un pats galvenais - izkāpt no komforta zonas. 

2017. gada 28. decembris

Kādēļ būtu jāsveicinās un, kā to izdarīt atbilstoši situācijai

Čau, čau!
Jau ļooti ilgu laiku novēroju dīvainu parādību ne tikai vienaudžu, bet arī citu pazīstamu cilvēku vidū - nesveicināšanos. Tas šķiet tik elementāri un pašsaprotami, bet kādēļ nenotiek? Ar šādu sāpi(jautājumu) es dzīvoju jau ilgu laiku, arī ar vēlmi veltīt vakaru, lai bloga lasītājiem izklāstītu šo problēmu, un vēlreiz - sāpi, ka nevaru, nevis negibu saņemties, to izdarīt. Bet šoreiz man ir nopietnāks arguments - es mācījos. Nu patiesi mācījos, sēdēju mājās, uz treniņiem negāju, tikai ilgi un nogurdinoši mācījos. Bet te nu esmu - izmācījusies un gatava rakstīt. 

Un tad par šo laiku, kad rakstam nebija laika, es varēju štukot kādēļ ar mani dažkārt nesveicinās. Godīgi sakot, es vienreiz pajautāju šo jautājumu savai skolēnu padomes komandai, un dominēja atbilde - nesveicinamies, jo nevēlamies traucēt. No vienas puses, jau tā ir, bet tomēr es apkopoju "klusās"(un arī "skaļās") sveicināšanas veidus, kurus lieliski var izmantot situācijā, ja kāds aizrautīgi sarunājas un, ja šķiet, ka parastais "čau!" šo sarunu iztraucēs. Šie noderēs cilvēkiem, kuri dažkārt piemirst šo elementāro lietu...arī man šis bija kā atgādinājums.

Sāksim ar to vienkāršāko - saskatīšanās(apmainīšanās ar smaidu arī). Tā ne vien ir eleganta , bet arī ļoti klusa sveicināšana. Neviena saruna netiks pārtraukta, kā rezutlātā neviens nebūs apvainojies. Vispār šis arī ir ļoti koķets veids, kā pateikt ''čau!'' un noder vienmēr. Saskaties ar otru cilvēku, uzsmaidi uz kādu sekundi un dodies tālāk savās gaitās. Cik elementāri! Tomēr šo vēlams izmantot, ja esat vairākus metrus attālumā, ja būsiet gluži blakus, tas gauži dīvaini izskatīsies.

2017. gada 29. oktobris

Pārdomas: dzīvoju pēc ne-21.gs. principiem

čau, čau!
Šovakar sanāca iet ar kājām uz mājām, un, tie, kuri mani pazīst, zina, cik tālu es dzīvoju. Šajā pusotrā stundā, ko pavadīju ceļā, es krasi visu varēju apdomāt un man radās brīnišķīga ideja rakstam, tiesa, pārdomu rakstam, par manu dzīvi pēc nemodernajiem principiem. Atklāts paliek jautājums: kas mūsdienās ir moderni?

Pirmajā ceļa posmā es domāju par to, kādēļ tad sanāca tā, ka man jādodas ar kājām uz mājām. Jā, tas ir pateicoties manai ietiepībai, spītībai visu izdarīt pašai. (pievienošu to, ka tuvākajās divās stundās nebija neviena autobusa, kas mani aizvestu vismaz uz māju pusi) Tobrīd nonācu tādā situācijā, kur virsroku pārņēma šī spītība. Piemēram, kā lai es lūdzu, lai mani aizved mājās cilvēks, ar kuru esmu sastrīdējusies, tā taču ir izmantošana vistiešākajā veidā, ne tā?
Pēc tam es atminējos par meiteni, kura manam draugam diezgan bieži bija uzrakstījusi, vai viņš nevar viņu aizvest mājās. Varbūt es varēju gluži tāpat izdarīt, pajautāt kādam, lai aizved mājās?(bet tā, kā es biju tukšā, tas nenotika)  Jā, un šeit ir viens no maniem nemodernajiem principiem - es nekad nelūdzu, lai mani ved mājās, ja pastāv autobuss. Protams, ja uzstāj, tas ir viens, bet tāpat...nē. Varbūt tas ir pareizi, varbūt nē, bet nevar aizmirst, ka viss mūsdienās maksā naudu, skolniekam degviela nelīst no debesīm un nauda neaug kokos, bez atlīdzības, manuprāt, nu nekā.

2017. gada 10. augusts

Lietas, ko sapratu 11 gadus sēžot skolas solā

Čau, čau! Pirms skolas rutīnas baudu atpūtu šobrīd lietainajā Vācijā. Un tā, kā šeit ir mazāk pienākumu un tikai atpūta, man ir laiks domāt, izdomāt, pārdomāt un, kopumā, sakārtot tās domas. Lai gan līdz skolai ir aptuveni trīs nedēļas, pa šo, šķietami īso laiku, man ir jāpaspēj gan pilnveidot sevi EYP, gan nosvinēt pāris svētkus, kā arī vienkārši izgulēties(ko jau sāku līdz ar vasaras sākšanos).
Runājot par skolu, man jau nedaudz žēl, ka pēdējais gads, jo jau kopš 9.klases es jūtu, cik ātri skrien laiks. Bet tas zināšanu kvantums, ko skola man deva, nav izmērams, vai vispār vērtējams, jo tas paliks neaizmirsts vismaz līdz vecuma marasmam.
mans piektais 1. septembris
Tas viss ir tikai tevis paša labad. Tieši tā, un mācīties priekš mammas, tēta, vai vēl sazin kā, ir nepareizi. Tā ir tava izglītība, tavs papīrs un izvēle, ko mācīties tālāk. Tādā ziņā, fakts, ka pirms 7. klases mamma pārvācās uz Vāciju, jau agrā vecumā ļāva man pašai rīkoties kā uzskatu pareizi, pašai savārīt putru un pēc tam to izstrebt. Jau tad zināju, ka visas atzīmes, ko nopelnu ir priekš manis. Es gribēju mācīties vidusskolā - es mācījos tā, lai nepaliktu aiz strīpas. 12. klasi arī plānoju tā pabeigt - lai tiktu vēlamajā universitātē, lai ietu vēlamo dzīves ceļu... bet gadās jau visādi... jābūt ambiciozam, bet robežās.

2016. gada 5. septembris

4 ikdienišķi matu sakārtojumi ar odziņu!

Čau, čau!
Sveiciens visiem jaunajā mācību gadā! Novēlu jaunapņemtās apņemšanās pildīt un neslinkot! Runājot par slinkošanu, varētu pastāstīt savu kuriozo pieredzi 10. klasē - kā minimums divas dienas nedēļā es kavēju pirmo, otro stundu, jeb visu laiku aizgulējos. Un cenšoties mācīties no kļūdām, es šorīt gandrīz nogulēju autobusu... pirmajā mācību dienā. (par laimi sapratu, ka, ja sapnī skatos pulsktenī un tas rāda neticami agru laiku, es vēl guļu un neesmu sākusi gatavoties).
Pieturoties pie kā nopietnāka - šoreiz parādīšu jums 4 ātrus un pavisam ierastus matu sakārtojumus, kas tomēr ir ar savu odziņu un liks atskatīities ne vienam vien...
Pāris kolāžās sejas ir aizkrāsotas, jo orģināli šis bija domāts kā video, bet sapratu, ka kameras priekšā uzvesties ir daudz grūtāk kā otrpus ekrānam rakstot.
Lai gan nevienai frizūrai nav īpašs nosaukums, tomēr uzrakstīšu kā man tās patīk saukt...
Gandrīz čupčiki

2016. gada 28. augusts

24h sevis kopšana Augustā

Follow my blog with Bloglovin
Čau, čau!
Kad ciemojos pie mammas Vācijā, sejas kopšanu atstāju pēdējā plānā, un, diemžēl, tas atstāja arī manāmu rezultātu. Seja kļuva problemātiskāka-pāris pumpiņu vietā ir ducis un būtisks pieaugums T zonā. Atbraucot mājās, uzreiz atsāku savu sejas kopšanas rutīnu, kā arī papildināju to ar daudz, sen nelietotiem produktiem. Šoreiz ne tikai sejas kopšana, bet visa ķermeņa kopumā!
Ikrīta sejas mazgāšana:
Attirance Face Cleansing Foam - Rīta steigā patīk šo lietot, it īpaši, ja pēc tam plānā ir spēcīgāk attīrošs līdzeklis.
Garnier PureActive exfobrusher - Šis +/- darbojas kā skrubis, un man ļoti patīk svaigā un atvēsinošā sajūta pēc tā lietošanas. Pēdējā laikā šo lietoju biežāk kā ierasts, jo šķiet, ka tomēr attīra dziļāk un kārtīgāk.
Alterra sejas mazgāšanas putas  - Nopirku Vācijā, lai kaut nedaudz atcerētos par sejas kopšanu. Man nav pretenzijas tā lietošanā, bet vienīgais kas traucē ir piesātinātais aromāts, kas brīžiem šķebina. Savu funkciju pilda labi, bet, ja putas jāsadala pa vietām, šīs tomēr būs aiz Attirances.

2016. gada 22. augusts

THEN AND NOW | TAG: 20 random jautājumi

Čau, čau!
Nesen bloga dizainā pievienoju jaunu fīču - 4 populārākie raksti pagājušajā gadā(nu tādu man blogeris piedāvāja). Kā pirmais man uzrādās TAG: 20 random jautājumi, kāpēc (?) nesaprotu, kāpēc kāds to bija lasījis :D Lai vai kā, lasot atbildes, paralēli es centos atbildēt par šodienu, kā tad man ir pēc trijiem gadiem. Tad nu lūk! Neliels skaidrojums: atbilde slīprakstā ir vecā, atbilde kas nav slīprakstā, ir jaunā! :D

2016. gada 19. augusts

10 lietas, ko neaizmirst, uzsākot jauno mācību gadu!

Čau, čau!
Vasaras sākumā kā visiem, tā arī man šķita, ka tā ies ļoti ilgi un TIK daudz paspēšu kaut ko izdarīt. Piedzīvojumi, nometnes, dažāda ikdiena, izraušanās no rutīnas- tā arī es cerēju aizvadīt vasaru, bet nekā, nepaspēju. :D Turpinot rakstīt par reālām lietām, jā, skola ir pēc 12 dienām un šajā laika periodā ir tik daudz kas jāizdara, lai nejustos vīlies sevī... nu kā, piemērm, jāsalabo savs miega režīms.  Un vispār, es jau paredzu, ka mans mācību gada sākums, kā parasti būs stresa pilns un vienmēr nāksies kaut ko aizmirst, nu redz, un tā nu šodien apkopoju 10 lietas, kuras neaizmirst. :)

2016. gada 11. augusts

Jūlija favorīti 2016

Čau, čau! Kas var būt labāks par izcilām lietām, kas neradīs satraukumu? Favorītu raksti ir mani mīļākie, un var teikt, ka arī pozitīvākie no visa bloga sortimenta. Neliels grēks jau ir, ka iepriekšējā mēneša favorītus publicēju nākamā mēneša vidū, bet labāk vēlāk, nekā nekad, vai ne(?).

2016. gada 9. augusts

Birstīte sejas mazgāšanai no Aliexpress

Čau, čau! Esam jau par deviņām dienām tuvāk skolai(ja sāk skaitīt no pirmā augusta). Pagājušo trešdien ielidoju Vācijā. Vispār šo rakstu biju iesākusi rakstīt jau tad, bet sava ''atvaļinājuma'' laikā neatradu brīvu brīdi, lai pabeigtu. Tātad... pa šo nedēļu nedaudz vairāk iepazinu Vāciju un pabiju Luksemburgā. Luksemburga vispārļoti skaista valsts-pilsēta, un ja interesē zināt nedaudz vairāk, tad uzrakstiet komentārā, pastāsīšu. 
Nedaudz pieķeroties pie raksts tēmas- sen jau zināma mana aliexpress atkarība. Dienām varu skrollot lapas un meklēt visādus nieciņus par smieklīgām cenām. Toreiz mana izvēle krita uz lietu, kas manu ikdienas rituālu papildinātu un aizstātu visas vēlmes pēc dārgām alternatīvam (clarisonic, foreoLUNA, u.t.t.)
Ak jā, stāsts ir par mazu mazu, pirkstu izmēra, silikona birstīti, ar kuru var un vajag tīrīt seju.

2016. gada 1. augusts

Pirmā iepazīšanās: Attirance natural cosmetics

Čau, čau!
Ja man uz doto brīdi vajadzētu nosaukt trīs savas mīļākās sajūtas, tad tās noteikti būtu: 1)Tikko nopļauta mauriņa smarža un skats; 2)Kritiens ekstrēmajās atrakcijās un 3)Izmaiņas ikdienas rutīnā. Jā, par pēdējo punktu es arī šodien pastāstīšu. Ja tu mani labi pazīsti, tad gan jau zini, ka man samērā bail ir iemainīt patstāvīgas vērtības pret kaut ko jaunu un neiepazītu, jo dažkārt var vilties tajā un ir gars ceļš atpakaļ. Lielākā baile ir par sejas krēmiem, jo manai izvēlīgajai ādai ir maz produktu, kuri neradīs svilinošu sajūtu. Kompānija Attirance man piedāvāja testēt savu produkciju, tā kā tā ir mana pirmā reize(sponsorēta), es ar prieku piekritu un godīgi lietoju produktus. Un man kā vēl vidusskolniecei, tā ir jauna ''pieredze'' lietot ne-drugstore produktus. 

2016. gada 6. jūlijs

Jēkabpils: Ko darīt pilsētā, kurā, šķiet, ka nekā nav? | #LienyaExploresLatvia

Čau, čau! 1. Jūlijā, devos pretī lielam izaicinājumam un superīgam piedzīvojumam uz Jēkabpili. Mērķis bija apzināts, jo pirms vairākām dienām redzēju, ka Alise no Alises channel(youtube) taisa mītapu, tāpēc izdomāju braukt. Tas gan nebija galvenais iemesls, jo man vienkārši patīk patstāvīgi mesties pretī nezināmajam(tāda dīvainība nu mar ir). Šeit vienuviet apkopošu savu SnapChat storiju, bildes no abiem telefoniem un, protams, pārdomas par katru vietu, ko apskatīju. Tāds mazais ceļvedis, ja arī tu esi gatava izaicinājumam!
Tātad mans rīts sākās plkst. 5:00. Savu ceļu līdz mērķim sadalīju četros posmos, un pirmais bija- picelties laicīgi(te iekļauju arī aiziešanu gulēt) un, galvenais, paspēt uz vilcienu, jo, ja es nepaspēju, tad viss man ies secen. Iepriekš noteikti ir jāsaplāno katra rīta minūte un deadline, cikos jāizbrauc vai jāiziet; jāseko pēc plāna un nedrīkst ieplānot neko jaunu.  Nedaudz par manu plānu - obligāti paēst brokastis(apēdu vienu gurķi :D, izdzēru kafiju), uzatisīju četras karstmaizes līdzi, jo zināju, ka tik drīz netikšu pie normāla ēdiena. Nomazgāju seju, sakopos, apģērbos, starp citu, iepriekš saliku drēbes no apakšveļas, līdz virsdrēbēm un saliku somu ar visu nepieciešamo. Nu un tā es arī 05:50 izbraucu no mājām, lai paspētu uz vilcienu. 
Ceļš bija mokošs, jo jābrauc bija 50min līdz Rīgai + 2h līdz Krustpilij. Mans vienīgais glābiņš turpceļā bija žurnāls ''Cosmopolitan'', jo ir pietiekmi biezs un interesants, ka līdz Rīgai ceļu es nemaz nejutu, pagāja nemanot un pirmā stunda līdz Krustpilij tāpat. Tad es biju žurnālu izlasījusi. Vēl nozīmīgu lomu ceļā ņēma planšete, jo bija bezmaksas wifi un es lasīju dažādus blogus un medijus. Kad tiku līdz Krustpilij, biju neizsakāmi laimīga, ka varu pakustēties, jo dibens biija atsēdēts uz visiem 100. Ar navigācijas palīdzību tiku līdz pareizajam ceļam, kas mani aizvedīs līdz Jēkabpilij, bet jāapskata vēl dažas vietas..

2016. gada 3. jūlijs

Iztukšots Jūnijā ✿

Čau, čau! Sveiciens Jūlijā!
Man jau ir tā kā ir ar to tukšo toverīšu krāšanu, negribās lai aizņem brīvo vietu un metu uzreiz ārā. Šoreiz saņēmos un sakrāju, vienīgi vienu lietu gan pus stundu meklēju, man gan bija prāta aptumsums, jo, nu nejau es izmetu... atradās zem gultas! :D 
Pēdējais tukšinieku raksts bija pirms diviem gadiem, un ja vēlies to apskatīt, tad spied šeit.

2016. gada 26. jūnijs

Jūnija favorīti sevis kopšanā

Čau, čau! Es patiesi vairs neatceros pēdējo rakstu par mēneša favorītiem... upsī. Rit jau pēdējās Jūnija dienas un  man šķiet, ka var jau rakstīt par to, kas šomēnes mani ir izglābis. Nebūt jau nav tā, ka katru mēnesi es kaut ko mainu sevis kopšanā, bet Jūnijā skaistumplauktiņu manāmi papildināju.
Piebildīšu, ka šim rakstam ir jauns bilžu tips,  cits piegājiens produktu fotogrāfēšanā, tāpēc, ja patīk, tad atstāj komentāru apakšā. 
Produktus sadalīju vairākās kategorijās, sāksim ar ķermeņa kopšanu.
Rituals cosmetics Happy Buddha Sweet Orange&Cedar dušas putas - Jau kādu laiku dušas želejas vietā lietoju tikai Rituals dušas putas, bez tām es nevaru iedomāties vairs kārtīgu dušošanos. No visiem izmēģinātajiem veidiem šis ir mans mīļākais. Mazgājoties austrumnieciskas izjūtas, pēc kurām smaržos visas vannas istaba. Putu konsistence ir bieza. Ja nezinājāt, no tūbiņas iznāk gēls, kas pāris sekundžu laikā pārvēršas par biezām putām ar kurām jāziepējas. Putas ķermeni attīra un es pat nelietoju švammi, to daru ar rokām. Ja vēl neesat iepazinušies ar Rituals produkciju, iesaku sākt ar sarkano līniju, jeb Ayurveda. Tā smarža man asociējas tikai ar Rituals. Cena € 8.50, nopērkamas ārzemēs un Rituals cosmetics veikalā Rīga Plaza.
Pumeks papēžiem - Pēdējā laikā esmu manījusi, ka mana papēžu āda sāk biezēt un papēži paliek cieti un raupji. Ar pumeku cietā āda tiek norīvēta nost un papēži kļūst maigi. Tiesa, ņemot vērā, ka man ļoti patīk staigāt basām kājām, tad tas ir mans ikvakara rituāls. Iemesls, kādēļ nepirku pēdu vīli ir tāds, ka, manuprāt šis kalpos ilgāk, jo vīle var nolietoties ātrāk. Cena virs eiro, pirku Multiluksā

2016. gada 22. jūnijs

DIY: Mīļa dāvana Mammai jubilejā!

Čau, čau! Pieļauju, ka lielākajai daļai cilvēku, mammas ir tuvākā persona, jo jau no bērna kājas tās mums vēl visu to labāko un uztraucās uz katra soļa. Tēti arī, bet ne šoreiz stāsts par viņiem.  Savu mammu es uzskat par visskaistāko, sievišķīgāko un mīļāko cilvēku, viņa ir mana labākā draudzene un man no viņas nav noslēpumu. Mammai vienmēr ir taisnība, kā bērnībā, tā arī tagad. Gadiem ejot un pašai augot, aug arī vēlme mammu vairāk iepriecināt, izrādīt mīlestību ne tikai ar vārdiem, bet arī darbiem, tajā skaitā dāvanām. Tāpēc šoreiz raksts par to, kā pašas rokām es iepakoju dāvanu viņai dzimšanas dienā.
Lūk gala rezultāts, kā es līdz tam tiku un kas ir iekšā, lasi zemāk!

2016. gada 13. maijs

Kāpēc būt meitenei un braukt ar rolleri ir forši?

Čau, čau!
Kopš tētis man bērnībā nopirka kvadraciklu, ir aizsākusies mana mīlestība pret moto transportu, tāpēc šoreiz es pastāstīšu par to, kas mani patiesi aizrauj!

Kā es līdz tam nonācu?
Jau trīs gadus atpakaļ mans brālis, kurš ir divus gadus vecāks, izlēma iegādāties motorolleri. Tolaik vēl nebija jāliek tiesības ar braukšanu, tādēļ noliekot tik teoriju, dokuments šim jau bija rokā. Pusotru gadu pabraukājot, šis saprata, ka nepatīk, jo, kā jau labi kalpojušam spēkratam (2000. gada), sāka rasties tehniskas problēmas. Pirms mans palika 14, izlēmām mainīties- es viņam velosipēdu, viņš man motorolleri. Īstenībā es jau kopš bērnības apbrīnoju brāli un gribu sekot viņa pēdās, tāpēc izmantoju arī šo izdevību. 

2016. gada 24. aprīlis

Rutīna: Mati no pirmās dienas, līdz pēdējai

Čau, čau! Brīvdienas pavadot slinkojot, esmu noskatījusies daaudz videoklipus par matu kopšanu, matu līdzekļiem un citām frišām lietām par un ap matiem. Iespaidojoties no tiem, es vēlējos pastāstīt par saviem produktiem, kurus laika gaitā esmu atzinusi kā labus priekš maniem matiem.

Neliels apraksts par manu galvas rotu: Vēsajā periodā ļooti blaugznaini, ātri taukojas pie saknēm, turpretī paliek sausi matu galos. Nav krāsoti, nelietoju karstās ierīces kā arī fēnu. Mati ļoti elektrizējas kā ziemā, tā arī vasarā.

Matus mazgāju ar šo BIODERMA šampūnu. Nosaukums laikam ir Nodé DS+. 
Zvīņaina galvas āda ir mana problēma jau ilgus gadus, bet parasti es tam nepievērsu uzmanību, jo, protams, ne mani vienīgo piemeklē šī problēma. Kopš tās rašānās esmu izmēģinājusi daaudz veidus kā tikt vaļā. Gan mainījusi šampūnus, gan lietojusi reklamēto Head&Shoulders, gan dabīgās metodes (ābolu etiķis; soda; citrons; u.c.).  Iepriekšminētie līdzekļi man nepalīdzēja. Mamma man aptiekā nopirka šo šampūnu. Cena padsmit eiro (neatceros precīzi). Ārstniecības kurss ir 3. nedēļas, bet es, jau šo, šķietami mazo tūbiņu(125ml), lietoju divus mēnešus, vēl pietiks pāris reizēm. Ja kādreiz matus mazgāju karu otro dienu, šobrīdi divas reizes nedēļā, ar 3 dienu intervālu. Krēmīga konsistence, minimāli putojas- tikai saskarē ar galvas ādu, nevajag daudz, pati lietoju 1-2 tējkarotes. Patīkama, neitrāla smarža, kas matos nepaliek.  Iedarbīgs, rezultātu pamanīju pēc 2. nedēļām, lietoju vēl šobrīd, kaut vai galvas āda vairs nezvīņojas, vēlos izlietot līdz galam.