2017. gada 10. augusts

Lietas, ko sapratu 11 gadus sēžot skolas solā

Čau, čau! Pirms skolas rutīnas baudu atpūtu šobrīd lietainajā Vācijā. Un tā, kā šeit ir mazāk pienākumu un tikai atpūta, man ir laiks domāt, izdomāt, pārdomāt un, kopumā, sakārtot tās domas. Lai gan līdz skolai ir aptuveni trīs nedēļas, pa šo, šķietami īso laiku, man ir jāpaspēj gan pilnveidot sevi EYP, gan nosvinēt pāris svētkus, kā arī vienkārši izgulēties(ko jau sāku līdz ar vasaras sākšanos).
Runājot par skolu, man jau nedaudz žēl, ka pēdējais gads, jo jau kopš 9.klases es jūtu, cik ātri skrien laiks. Bet tas zināšanu kvantums, ko skola man deva, nav izmērams, vai vispār vērtējams, jo tas paliks neaizmirsts vismaz līdz vecuma marasmam.
mans piektais 1. septembris
Tas viss ir tikai tevis paša labad. Tieši tā, un mācīties priekš mammas, tēta, vai vēl sazin kā, ir nepareizi. Tā ir tava izglītība, tavs papīrs un izvēle, ko mācīties tālāk. Tādā ziņā, fakts, ka pirms 7. klases mamma pārvācās uz Vāciju, jau agrā vecumā ļāva man pašai rīkoties kā uzskatu pareizi, pašai savārīt putru un pēc tam to izstrebt. Jau tad zināju, ka visas atzīmes, ko nopelnu ir priekš manis. Es gribēju mācīties vidusskolā - es mācījos tā, lai nepaliktu aiz strīpas. 12. klasi arī plānoju tā pabeigt - lai tiktu vēlamajā universitātē, lai ietu vēlamo dzīves ceļu... bet gadās jau visādi... jābūt ambiciozam, bet robežās.

Zinātniski pētnieciskais darbs nav visa gals. Tieši tā, un, es nesaku, ka nevajag uz to iespringt, bet tam nav jāļauj aizņemt visi vakari gadu no vietais, ja vien tu ZPD neraksti par to, ko gribi studēt.. Ja tev gluži kā man - galvenais nodot, tad izvēlies tēmu, ko pētī ar prieku un meklē zinātnisko literatūru. Es nezinu, vai tā ir lieta, par ko lepoties, ka darbu uzraktījām(es strādāju pārī) nedēļas laikā un ieguvām augstāko vērtējumu & tikām uz valsts aizstāvēšanu, bet galvenais, lai nav sarakstītas muļķības. Es ceru, ka manas skolas krējums nedusmosies pa vieglprātīgu attieksmi pret šo ļoti nopietno notikumu vidusskolnieku dzīvē.

Skolotājs arī ir cilvēks. Tas jau laikam ir pašsaprotami, bet viņam arī ir labs humors, interesanti dzīves stāsti un citādāks redzējums, tādēļ, ja kādu dienu nedaudz aprunāsies ar skolotāju, zināsi, ka tomēr viņš nav briesmonis, kuram galvenais tev ieriebt, bet gan lieliska personība (ir arī izņēmumi, bet šoreiz ne par tiem). Ne velti vienmēr saka, ka, ja kas, vērsies pie skolotāja, jo viņš var izrādīties tavs labākais draugs grūtos brīžos. Kā arī neaizmirsti pateikties par to, ka viņš ir!

Šim neviens pamatskolnieks nepiekritīs, bet, gatavojot špikerus, vislabāk iemācās, jo tiek apkopots viss galvenais, kas varētu tikt prasīts kontoldarbā. Protams, sākumā špikošana rada sava veida adrenalīnu, taču vēlāk špikerītis ir tikai drošībai - ja nu kaut ko piemirstu. Špikeru gatavošana arī ir māksla atrast galveno, pārveidot teikumus, lai paliek tā pati doma, tādēļ, manuprāt, tā ir svarīga daļa no skolēna dzīves.

Skola nav modesskate, bet nevajag ģērbties pidžamā, ja vien to nesaka joku nedēļas dresskods. Skola ir vieta, kur vienlaikus var sastapst gandrīz visas iespējamās subkultūras, tādēļ katrs var izvēlēties, kas vēlas būt. Bet runājot par modesskati - visiem(tiklīdz skolā nav tenku žurnāls kā filmās) ir vienalga, cik dārga ir tava Céline somiņa  un, ka tev ir Guess kleita. Tādu indivīdu dēļ es atbalstu skolas formas ieviešanu, bet kāmēr tas nenotiek - nevajag ģērbties uzkrītoši, un labāk atstāj brendu drēbes kādam īpašākam dzīves brīdim. 
*Gribētos minēt arī to, ka šobrīd jaunieši ir ļoti skaudīgi un rupji, tādēļ  noteikti iedzīvosies pārmetumos un būs pulciņš jaunkundžu, kuras pēc pirmās iespējas centīsies pateikt kaut ko sliktu... tādēļ atklāts paliek jautājums  "Kam tas ir vajadzīgs?".

Laikam vien 11. klasē to sapratu, ka telefons ir lielākais traucēklis. Tas ne tikai mazina tavu ieguvumu no mācību stundām, bet arī traucē citiem, kā arī skolotājam. Neļausim sev novērst uzmanību stundas laikā saņemtam snapam, tādejādi izslēdzot skaņu un telefonu atstājot somā. Skan nūģīgi, bet hey, neko gudrāku par to, ko stundā māca, telefonā nespēsi atrast. 

Es ceru, ka šis neradīs nevienam pārsteigumu, bet nevajag doties uz skolu slimam, pat, ja ir tikai aizdomas. Nekas nevar būt sliktāks par klasesbiedru aplipināšanu, šņaukāšanos visas dienas garumā, un galu galā - sliktu pašsajūtu. Mūsdienās skolotāji ir tik pretimnākoši, un saprot; tas ir viņu pienākums.. tāpat kā tavs pienākums ir rūpēties par savu veselību.

Kā izdzīvot pamatskolā: NESEKO MASAI! Tieši tā, esi personība ar saviem uzskatiem. Vislielākā kļūda, pēc kā bērni "noiet no ceļa", ir sapīšanās ar "nepreizajiem" cilvēkiem. Ja tev ir strikts viedoklis par cigaretēm, narkotikām, jeb vienkārši atkarību izraisošām vielām, neļauj, lai citi tev spiež to darīt. Nav jau nekāda māksla izpīpēt cigareti, bet mācēt atteikties no tā un neļauties citu spiediem ir gan.
Šis punkts nav tikai par atkarībām, arī par apģērbu...,piemēram, redzēt daudz meitenes tīkliņzeķubiksēs šopavasar bija smieklīgi un tajā pat laikā sāpīgi.. bet, ja jau patīk, nevar aizliegt būt klišejiskam, ha

Šīs astoņas lietas man iemācīja dzīves skola.. ja to tā sauc.. daudz domājot, nonāku pie secinājuma- cik labi, ka ir skola.. atkal un atkal saprotu, ka negribu vēl absolvēt..
Jebkurā gadījumā, katram pieredze un redzējums skolas solā ir citādāks, tādēļ, ja ir ko piebilst, droši atstāj komentārā. Lai Tev jauka diena!

xoxo, Lienya
*Šis ir mans viedoklis, necenšos nevienu aizskart, bet, ja gadījās - atvaino, tas tā nespeciāli. ;)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru