2016. gada 6. jūlijs

Jēkabpils: Ko darīt pilsētā, kurā, šķiet, ka nekā nav? | #LienyaExploresLatvia

Čau, čau! 1. Jūlijā, devos pretī lielam izaicinājumam un superīgam piedzīvojumam uz Jēkabpili. Mērķis bija apzināts, jo pirms vairākām dienām redzēju, ka Alise no Alises channel(youtube) taisa mītapu, tāpēc izdomāju braukt. Tas gan nebija galvenais iemesls, jo man vienkārši patīk patstāvīgi mesties pretī nezināmajam(tāda dīvainība nu mar ir). Šeit vienuviet apkopošu savu SnapChat storiju(mani meklē kā lienuxy), bildes no abiem telefoniem un, protams, pārdomas par katru vietu, ko apskatīju. Tāds mazais ceļvedis, ja arī tu esi gatava izaicinājumam!
Tātad mans rīts sākās plkst. 5:00. Savu ceļu līdz mērķim sadalīju četros posmos, un pirmais bija- picelties laicīgi(te iekļauju arī aiziešanu gulēt) un, galvenais, paspēt uz vilcienu, jo, ja es nepaspēju, tad viss man ies secen. Iepriekš noteikti ir jāsaplāno katra rīta minūte un deadline, cikos jāizbrauc vai jāiziet; jāseko pēc plāna un nedrīkst ieplānot neko jaunu.  Nedaudz par manu plānu - obligāti paēst brokastis(apēdu vienu gurķi :D, izdzēru kafiju), uzatisīju četras karstmaizes līdzi, jo zināju, ka tik drīz netikšu pie normāla ēdiena. Nomazgāju seju, sakopos, apģērbos, starp citu, iepriekš saliku drēbes no apakšveļas, līdz virsdrēbēm un saliku somu ar visu nepieciešamo. Nu un tā es arī 05:50 izbraucu no mājām, lai paspētu uz vilcienu. 
Ceļš bija mokošs, jo jābrauc bija 50min līdz Rīgai + 2h līdz Krustpilij. Mans vienīgais glābiņš turpceļā bija žurnāls ''Cosmopolitan'', jo ir pietiekmi biezs un interesants, ka līdz Rīgai ceļu es nemaz nejutu, pagāja nemanot un pirmā stunda līdz Krustpilij tāpat. Tad es biju žurnālu izlasījusi. Vēl nozīmīgu lomu ceļā ņēma planšete, jo bija bezmaksas wifi un es lasīju dažādus blogus un medijus. Kad tiku līdz Krustpilij, biju neizsakāmi laimīga, ka varu pakustēties, jo dibens biija atsēdēts uz visiem 100. Ar navigācijas palīdzību tiku līdz pareizajam ceļam, kas mani aizvedīs līdz Jēkabpilij, bet jāapskata vēl dažas vietas..
Pirmā pieturvieta bija spontāna, jo gadījās pa ceļam, nemaz nezinot. Tas bija brīvības piemineklis, ja es pareizi atminos. Ļoti skaists un maģisks, es aizgāju aiz tā, lai uztaisītu pāris bildes, jo Mazā Daugava fonā bija tiiiiik skaista un neparasta. Uzkavējos pāris minūtes, apēdu karstmaizes trijstūrīti un padzēros. Starp citu ļoti nozīmīgs šādā ceļojumā ir ūdens; man bija daudzreizlietojamā ūdens pudele(0,5l), kas ir daudz ērtaka par vienreizējām. Lai gan es ūdeni pirku un pārlēju, tas bija daudz ērtāk.
2) Nepamanīta nepaliek, bet es pagāju tai garām - Krustpils pils, kurā ir ierīkots Jēkabpils Vēstures muzejs. Es neesmu muzeju fanāte un muzeju nakti parasti pavadu gultā ar kādu filmu, bet šis muzejs patiesi ir apskates vērts. Krustpils pils telpas ir renovētas un izskatās super. Ir gan telpas, kuras radīs apbrīnu un sajūsmu, kā man PSRS telpa, gan bailes- pagrabs. Ekskursijas noslēgums bija 6 stāvus augstajā tornītī, kur piecos no tiem ir mākslas galerija/izstāde, ar daudz apskates vērtiem darbiem. Kāpjot uz tornīti es to vēlējos salīdzināt ar Jelgavas Trīsvienības baznīcas torni, līdz ko iedomājos, ieraudzīju gleznu.. (Kā vilku piemin, tā vilks atnāk, uhh)
Tā kā mans galvenais transportlīdzeklis, neskaitot vilcienu, bija Penny boards(paldies draudzenītei, kura aizdeva) tad mana pārvietošanās bija diezgan ātra un bez liekiem šķēršļiem. Vienīgais šķērslis bija bruģis, bet, es drīz vien apguvu braukt ātrāk kā normāls cilvēks staigā, lai neesmu mīnusos. 
3) Pārbraucot pāri tiltam pār Daugavu, mani uzreiz sagaidīja t/c Sēlija, kas ir lielākais centrs reģionā. Tas bija neticami grezns, jo iekšā viss bija ar spīdīgām flīzēm, tik tīrām, ka tiešām var teikt, ka spīd un laistās. Vienīgi es neatradu tualeti, gribējās sakopties un vismaz nomazgāt rokas, jo apnika jau tās tīrīt ar mitrajām salvetēm. Lieki piebilst, tajā brīdī nereāli gāza lietus, bet es tāpat turpināju ceļu uz mērķi. 
4)  Noteikti Jēkabpilī ir jāapskata vecpilsētas laukums, tas ir mazs, bet katrā stūrītī, katrā mazajā statujā ir kas īpašs. Jēkabpils manā atmiņā paliek ar to, ka pilsētā viens kvartāls ir ārkārtīgi mazs, jo, ja Jelgavas cetrā iela no viena luksafora, līdz otram ir 150m un tie liekas kā mūžība, tad tur ir kādi 70m. Tas bija viens liels plus sakarā ar Jēkabpili, ja esi ar kājām ir viegli pārvietoties, ja ar mašīnu, tad var apmaldīties, jo daudzas šķērsielas bija vienvirziena. Vēl Jēkabpilī ir daudz mazo veikaliņu, kur var iegādāties apģērbus. Tiesa, tur kvalitāte ir tāda, kā lielpilsētu tirgos un visos veikalos sortiments ir vienāds.  Veikalā ''Emma''  es nopirku sev krekliņu, jo mani divi līdzpaņemtie bija jau slapji( gan no lietus, gan svīšanas) un uzspīdot beidzot saulītei, es gribēju justies kaut nedaudz tīra. 
5) Pats meetup notika Mežaparkā. Atzīmēšu, ka Jēkabpils Mežaparks nav tāds pats kā Rīgā(kas man šķita sākumā). Pats izvietoju(ku)ms, kā Jūs kartē redzat ir parks un ceļš pa vidu, tas gan ir grantēts. No ceļa iziet daudz un dažāda garuma/virziena taciņas(redzama attēlā), es gāju pa tām, tas bija samērā interesanti, bet tajā pat laikā savā veidā bailīgi, jo nezināju uz kurieni tā ved. Īsi par meetup- man patika, kaut arī nebija interesanti un nebija nekāds plāns tam. Tālāk , kartē nevar pamanīt, bet zem mežaparka ir Radžu ūdenskrātuve, kur var noīrēt laivas, katamarānus, var makšķerēt un sportiski pavadīt laiku.

6) Kaut manā taustāmajā kartē bija atzīmēts ducis ar ēdināšanas iestādēm, es reālajā dzīvē tās nevarēju atrast(vienkārši nepamanīju). Iepriekš Alisei pajautāju, kur var budžetam draudzīgi paēst un man ieteica ''Garšu Laboratoriju''(To es gāju meklēt) un ''Karameli'' (to es atradu pa ceļam). Es paņēmu studentu piedāvājumu kurā ietilpst frī kartupeļi, cūkgaļas karbonāde, salāti un atspirdzinošs dzēriens, dzēriena vietā paņēmu kafiju. Maltīte bija sātīga, un beeidzot pa visu dienu bija sajūta, ka esmu paēdusi. Interjers bija grezns, bet pietiekami parasts, lai nejustos kā pelēka lauku pele lielpilsētā.
7) Kā pirmspēdējo apskates objektu līdz vilcienam es izvēlējos Kena parku. Parasts parks ar labi iekārtotu bērnu laukumiņu, man tur patika vienkārši pasēdēt, atpūtināt nogurušās kājas un izbaudīt labo laiciņu. Pie reizes vēl sakārtoju somu un izmetu visu, kas man vairs nebija vajadzīgs. Otrā bildē varat redzēt manu vienīgo ceļvedi un iespējamās izmaksas(par to gan vēlāk). To es sagatavju iepriekšējā dienā, ja nu kas, lai neaizmirstu.
8) Vēl man patika uzņemt spēkus Krustpils parkā, kur arī ir 2.p.k. memoriāls. Mierīga vieta pastaigai, ideāli būtu arī ar kādu karstu kafiju. Es nezinu, ko daudz varu pateikt par šo vietu, bet gan atzīšos, ka biju nenormāli garlaikota un vilciens bija pēc pusotras stundas, tāpēc izlēmu pamazām doties uz stacijas pusi, kas izvērtās tomēr dikti ātri.
... un Krustpils stacija. Nebiju vēl redzējusi tik patīkamu ēku no ārpuses(fasāde bija plūmīgi rozā), turpretim senlaicīgu/padomju laiku iekšpusē. Kases stikls bija vecā tipa, ne dubultais, ar tādiem vecīgi zeltainiem aizskariem - izskatījās neomulīgi un ērmīgi. Vispār to es arī varu saukt par tādu atskaites punktu, kad es sapratu, ka esmu izcila pilsētniece(kaut dzīvoju laukos) un gribu apskatīt citas stacijas, citas pilsētas, lai redzētu kā ir un kā man tur patīk.
Un vēl... Karte bija mans labākais draugs un lielākais glābiņš todien, jo parādīja kurp man doties un kur es esmu.
Noslēgumā runājot par apģērbu - es izvēlējos visērtāko un vieglāko, lai nav smagi, nu neskaitot ādas jaku, jo tas vairāk bija kā stila aksesuārs. Bija līdzi vēl lietus mētelis, kuru gan izmantoju īsu brīdi, jo tas bija ļoti neērts. Visērtākie apavi manā apavu skapī, starp citu, no baltajiem konversiem pārgāju uz melnajiem, jo, nu es nespēju pārdzīvot netīrumus uz tiem apaviem! :D 

Visa brauciena izmaksas = € 26,63 , summā ir iekļauts ceļš (13 €), ēdiens, apģērbs un citas lietas, kur tērēju naudu. Uzskatu, ka tas nav nemaz tik traki, vienīgi, es vēl neizprotu naudas vērtību un, iespējams, ja izprastu, summa būtu par pāris eiro mazāka. 

Varbūt, kā jau jūs nopratāt, es vēl gribu ceļot un apskatīt mūsu zemi - Latviju. Man ļoti patika braukt ar vilcienu, jo kratīšanās autobusā nudien nav priekš manis. Man vēl ir pāris galamērķi prātā, kurus es gribētu drīzumā īstenot, tāpēc mana jaunā rakstu sērija #LienyaExploresLatvia ar šo, vai nākamo rakstu nebeigsies. Gan jau pēc nākamajiem braucienem varēšu apkopot ceļojuma somas must-haves un vispār galvenos trikus braucienā tieši ar vilcienu, bet pagaidām, atā!

Vai tev patīk mesties pretī izaicinājumiem?

xoxo, Lienya

Piebildīšu, ka ceļojot vienatnē, manuprāt ir tāpat kā ar ēst gatavošanu pašam sev, ko uztaisīsi, to apēdīsi, nemaz nav jābūt visam ideāli. Tas ir iemesls kāpēc man patīk braukāt vienai pašai- varu domāt pati ko darīt un nebūs otrs, kas čīkst blakus. 

5 komentāri:

  1. Kā cilvēks, kas audzis Jēkabpilī un tur joprojām šad tad uzturas, kā vienīgo sāpi varu minēt tiltu :D bet jāsaka, ka neesmu bijusi nevienā citā pilsētā, kur būtu tik daudz veikalu - rimi, maximas, mego, leģendārās betas.
    Pilnīgi Tev piekrītu par Krustpils pili - ļoti skaista vieta, un tā kā dzelzsceļa stacijā dīvainā kārtā pirmo reizi pabiju tikai šogad, arī par jancīgo interjeru man Tev jāpiekrīt!
    Es šovasar plānoju aizbraukt līdz Ventspilij un Jelgavai, redzēs vai sanāks izplānot :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. O jā, tieši par jancīgu to interjeru var saukt! :D Ja vajag kādu palīdzību sakarā ar Jelgavu, es dorši varu palīdzēt! :)

      Dzēst
  2. Izmantošu tavu blogu latviešu valodas stundā 8.klasei. Mums ir kontroldarbs, sagatavoju tekstu par Jēkabpils Mežaparku. Rādīšu tavu karti. Paldies par iespaidu aprakstu. Interesanti uzzināt, kā pie mums jūtas ceļotājs. Lai Tev daudz jauku ekskursiju! Skolotāja Ingūna no Jēkabpils

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Oho! Lieliska vēsts nogurdinošā pirmdienas vakarā! Vienmēr laipni! :)

      Dzēst
  3. Šīs raksts man atgadināja ka jāceļo pēc iespējas biežāk.

    AtbildētDzēst