2016. gada 22. jūnijs

DIY: Mīļa dāvana Mammai jubilejā!

Čau, čau! Pieļauju, ka lielākajai daļai cilvēku, mammas ir tuvākā persona, jo jau no bērna kājas tās mums vēl visu to labāko un uztraucās uz katra soļa. Tēti arī, bet ne šoreiz stāsts par viņiem.  Savu mammu es uzskat par visskaistāko, sievišķīgāko un mīļāko cilvēku, viņa ir mana labākā draudzene un man no viņas nav noslēpumu. Mammai vienmēr ir taisnība, kā bērnībā, tā arī tagad. Gadiem ejot un pašai augot, aug arī vēlme mammu vairāk iepriecināt, izrādīt mīlestību ne tikai ar vārdiem, bet arī darbiem, tajā skaitā dāvanām. Tāpēc šoreiz raksts par to, kā pašas rokām es iepakoju dāvanu viņai dzimšanas dienā.
Lūk gala rezultāts, kā es līdz tam tiku un kas ir iekšā, lasi zemāk!

Sāksim ar izejvielām, ja tās tā var saukt:
Mājās atrodamie materiāli: Karstā līme, divpusējais skočs( der arī vienpusējais), šķēres, lineāls, sudraba pildspalva, zīmulis.
Pērkamie: Trīs veidu lentītes(pastāstīšu zemāk), kartona kastīte, siens, parasts kartona papīrs( ne balts), pati dāvana.
Tā kā mana mamma nedzīvo Latvijā, tad katru reizi es cenšos piemeklēt ko latvisku pašā dizainā. Veikalā, lai izvēlētos lentītes pavadīju vairāk kā stundu, bet nonācu pie veiksmīgas kombinācijas, manuprāt. Mežģīne netīri baltā krāsā(1m) man asocējas ar omes tamborētajiem baltajiem tīkliņgaldautiem, kas man vienmēr atgādina Latviju, brūnā krāsa ar zemi (2m), un latviskā lentīte šoreiz oranžā krāsā(1m), jo pati dāvana ir oranža. Sienu es paņēmu no omes šķūņa, vairāk par kārtīgu saujiņu nemaz nevajag. 
Tā pat kā mammai, arī man ļoti tuvi ir lauki un smaržīgs, nedēļu atpakaļ vākts siens, manuprāt, ir labākais, ko kastītē ieklāt. Vienīgi istaba pēc tam pilna ar sienu, bet tas nekas..
Latviskāk būtu ar Stenders produkciju, bet par to kaut kā nemaz nepadomāju, kad pirku. Gan pie skrubja, gan roku ziepēm es piesēju mazu lapiņu, kurā bija manis izdomāts stāsts, kā šīs produkts iegūts. Piem.: Skrubis sastāv no eļļas un cukura. Eļļa tika ņemta no tēta garāžas(tētis ir automehs), tā lieliski mitrinās un radīs harmoniju. Cukuru es aizlienējos no Upīšu(omes māju nosaukums) cukurtrauka, tas tika vests no tālās Šarkovšķinas, tikai priekš skrubja, nu rīta putrām arī. Manuprāt šīs lapiņas ir ļoti personiskas un mīļas, tas šķiet tik jauki un orģināli.
Dāvaniņas ievietoju slīpāk, neko nelīmēju. Runājot par kastīti, es jau sen vairs neizvēlos tās pārmērīgi dizainētās, jo nevienmēr tās atbilst manai vēlmē, kur dāvaniņu gribētu ielikt. Uz brūnajām kastītēm pats var radīt savu dizainu kā sirds vēlas.
Pagājušogad, es dāvanu pakoju veikalā, kur man to izdarīja par maksu. Skaisti jau bija, bet šogad skopojoties, pašas spēkiem centos to darīt un ar mīlestību, protams. 
Pirmo slāni ar mežģīnēm līmēju ar divpusējo skoču. To liku malās un pa vidu, turās labi.
Es jau veikalā sapratu, ka gribu mežģīni, kas ir no abām pusēm, tādu neatradu, tāpēc liekot lietā izdomu, uzlīmēju otro kārtu otrādi. Šo līmēju ar karsto līmi, katrs piliens bija uz to aizpildīto laukumiņu pa vidu mežģīnei.
Pa virsu latviski nelatvisko lentīti, ja pareizi atminos, līmēju ar divpusējo skoču, jo baidījos, ka būs grubuļaina ar karsto līmi. Turējās labi, bet bija kārtīgi jāpiespiež/jānopresē
Brūno striķīti es izvēlējos siet divās kārtās, pa oranžo lentīti(no viena stūra līdz otram) un tādā pat stilā pa mežģīni. Vienā stiķītī ieliku atzīmi, ka tas ir mammai(lai kāds cits nepaņem, hihi). Uztaisīju dubulto bantīti, lai interesantāk. Visu minēto līmēju ar karsto līmi. Šķita, ka viss jau ir pabeits, bet nē, mana izdoma vēl turpinājās...
... likās, ka ir nedaudz par tukšu, tāpēc stiķīšu krustošanās vietu pārlīmēju ar nelielu siena kušķīti, to piestiprināju ar divpusējo skoču, labi turās, starp citu! 

Īsais rezumē: Mammai dāvana ļoti patika, tā bija ļoti īpaša un orģināla, jo ieliku visu savu sirdi un izdomu. Iztērēju nedaudz virs 20eur, bet, ticiet man, mammai galvenais nav dārga dāvana, bet gan pats apsveikums, mutisks, jo, kas gan var būt labāk par atcerēšanos (?) Mīliet savas mammas un saudzējiet, viņas ir visforšākās!

xoxo, Lienya


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru